Ekspedīcijas "Trīs pārejas" dienasgrāmata

Divdesmitotrā diena. /Trešdiena, 24.Oktobris/

Namaste.  Šodien pēdējā diena Nepālas galvaspilsētā Katmandu. No rīta izbraucām nelielā ekskursijā uz Kopanas kalnu, kur izvietoti budistu sieviešu un vīriešu klosteri. Salīdzinoši uz pārējā Katmandu fona, šie klosteri ir kā Paradīzes dārzi, te valda miers, tīrība un sakoptība. Kopanas klosteri pazīstami ar to, ka šeit budisma ticības mācību apgūst ļoti daudz rietumnieku. Arī mūsu grupas dalībnieks Jānis šeit ir pavadījis 30 dienas. Vieta tiešām ļoti skaista.  Apmeklējam arī Budhannat stupu. Pēcpusdienā shopings pa Tameles ieliņām un neskaitāmajiem veikaliņiem. Kad somas pilnas ar suvenīru lietām, seko vakara un brauciena noslēgums - tradicionālais Rom Doodle, jeb pēdiņu kroga apmeklējums. Šeit sameklējam iepriekšējo mūsu braucienu pēdiņas, finalizējam šo braucienu, pasniedzam sertifikātus un izgatavojam jaunu pēdiņu, kura paliks krodziņā kā liecība par mūsu ekspedīciju. Šoreiz laika apstākli koriģēja mūsu plānus, īsti neizdevās sasniegt visu, ko bijām iecerējuši, citiem gāja pavisam smagi, bet tie, kas palika līdz galam, ir apmierināti un priecīgi par redzēto, dzirdēto, izjusto. Arī šādos apstākļos ceļot Everesta reģionā ir liels piedzīvojums un skaistums. Tikām pari Renjo pārejai 5360m, uzkāpām Chukkung Ri 5550m, uzkāpām Kallapatar 5550m, redzējām Everestu, Lodzi, Nuptsi, Ama Dalam u.tt. Galvenais ieguvām jaunus draugus un labi pavadījām laiku :)

Divdesmitpirmā diena. /Trešdiena, 23.Oktobris/

Namaste, Ar bažām pamodos uzreiz pēc saullēkta. Pie loga. Notīru kondensātu no rūts. Ufff.... Viss kārtībā, neviena mākoņa! Tas nozīmē, ka ar atpakaļ ceļu uz Katmandu problēmu nebūs. Tā arī ir - sagaidām savu Tara AIR 4 lidojumu, un esam gaisā. Pirms tam gan bija sirsnīga atvadīšanās no Pasana, kas samulsis mums pasniedza pa baltai atvadīšanās šallei :). Lidmašīna kaukdama ieskrienas pa slīpo skrejceļu. Aiz iluminatora paliek Himalaju majestātiskais miers un varenums, bet strauji tuvojas Katmandu fascinējošais haoss, kņada un, un kārtīga duša :) Katmandu +30C. Te nekas nemainās, vienīgi tuvojošās pašvaldību vēlēšanas sapulcinājušas dažus manifestantus ar sirpjiem un āmuriem karogos. Mjaaa... maoisti varu pārņem aizvien pamatīgāk. Vakarā uzrīkojam kopīgas Latviešu & Nepāliešu vakariņas pie Tseringa mājās. Visi kopīgi iepērkam produktus un kopīgi pagatavojam - zivs, salāti latviešu gaumē, momo izcili Nepāliešu, Tseringa meistardarbs. Katmandu šonedēļ lieli budistu svētki un pie Tseringa ieradies draugs Lama Tsering no Indijas. Tā arī vakars paiet diskusijās par lietām, budismu, vienkārši sadzīvi. Rīt mūsu pēdējā diena Nepālā.

Divdesmitā diena. /Otrdiena, 22.Oktobris/

Namaste, Šodien pēdējā diena mūsu pārgājienā. Jāsaka uzreiz, ka nekādus pārsteigumus šī diena nesagādāja. Laika apstākļi iestājušies ļoti prognozējami. Rīts: dzestrs, skaidrs, diena: silta, saulaina, vakars: nomācies, drēgns. Izgājām no Namche Bazar agri. Labā tempā ripojam lejā no Himalaju augstumiem. Bija cerība izlidot no Luklas uz Katmandu vēl šovakar un līdz ar to nezīlēt, kas ar lidojumiem notiks rīt. Pa ceļam nofotografējāmies uz Everesta fona tajā pašā vietā, kur to ieraudzījām pirmo reizi pirms 15 dienām. Tad bijām 8, nu esam 5 :), katrs varbūt nedaudz savādāks, pieredzējušāks. Luklu sasniedzām ap 14:00. Diemžēl mūsu nesēji ieradās tikai ap 17:00, līdz ar ko nekas cits neatlika, kā palikt Luklā un gaidīt rītdienas lidojumus. Šovakar ieturam kārtīgas vakariņas, atvadāmies no mūsu nesējiem un jau par pierastu ēnu kļuvušā Pasana. Pasans rīt dosies uz mājām - divu dienu gājiena attālumā, ~60km no Luklas uz leju pie ģimenes. Viņam šīs sezonas trekingi beigušies, pārziemos un tad pavasara sezonā atkal... Rīt lidosim uz Katmandu, tad ari nedaudz atskatīsimies uz paveikto šai trekinga ekspedīcijā :)

Deviņpadsmitā diena. /Pirmdiena, 21.Oktobris/

Namaste. Kā jau bija paredzams, rīts atkal dzestrs, bet saulains, un, jau no aizsvīdušā lodžas lodziņa mums paveras Thengboches klosteris un tālu tālu aiz tā Nuptse, Lodze, Everests un, protams, arī Ama Dablam. No rīta izstaigājām visu apkārtni, vērojot panorāmas. Tad dodamies lejā, Namche Bazar virzienā. Sezona ir sākusies pilnā sparā un visas takas ir pilnas ar jakiem, zapčo un, protams, tūristiem, kuri elsdami kāpj mums preti, gaišām sejām, fotografējoties. Mūsu sejas ir krietni saules un vēja apskādētas. Nonākot Namche, civilizācija! Neliels shopings. Uzkāpjam uz helihoptera laukuma virs pilsētas apēst vēl no Rīgas līdzpaņemto desu. Jauks vakars, kas jau tradicionāli pēkšņi kļūst pamatīgi dzestrs. Kļūstam par lieciniekiem kārtējai evakuācija ar helikopteru. Augstums un aukstums dara savu. Tā šeit, sezonas karstumā kļuvusi par ierastu lietu. Rīt mūsu paplucinātais grupas sastāvs dodas uz Luklu. Himalaju piedzīvojums tuvojas noslēgumam. :)

Astoņpadsmitā diena. /Svētdiena, 20.Oktobris/

Namaste. Pēc vakardienas, šodien īsāka diena. Rīts skaidrs, pavēss, bet nav auksts. Izejam no Periche vēl esam sniega zonā, bet pamazām, laižoties zemāk, pie 4100m beidzot esam ārā no sniega. Iešana kļūst neierasti viegla. Jau pēc neilga laika ieraugām šodienas mērķi Thengboche, tā ir tālu priekšā, ielejas otrā pusē pašā kalna galā. Nepilnu mēnesi atpakaļ, nobrūkot pamatīgam klints bluķim, tas aizrāvis sev līdzi arī vienu no skaistākajiem šī reģiona tiltiem, kurš bieži figurēja ielejas dabas skatos ar AmaDablam fonā. Tagad iemīta jauna taka un uzsliets jauns pagaidu tiltiņš. Pusdienlaikā sasniedzam Tengboche. Jau tradicionāli laiks sāk mākties. Tengboches klosterī apskatām nelielu pudžu, un pār mūsu kalnu atkal veļas miglas vāli. Redzamība praktiski nekāda. No klostera pat 100m tālo lodžu saskatīt var ar grūtībām. Tomēr jau esam tuvāk civilizācijai, jo ar baudu iegriežamies Tengboches beķerejā un notiesājam pa maizītei ;). Rīt dodamies uz Namche Bazar.

Septiņpadsmitā diena. /Sestdiena, 19.Oktobris/

Namaste Šodien bija paredzēta gara un intensīva diena. Gan pēc jaunā, gan vecā plāna. Pēc vecā 19.10. bija Island Peak virsotnes diena, pēc jaunā arī sanāca virsotnes diena, tikai nevis Island Peak, bet Kalapattar 5550m! Izgājām ļoti laicīgi no Labuche - 5:20. Temperatūra ļoti patīkama -5C, bezvējš, debesīm gan atkal pārvilkts pāri mākoņu vāks, bet ņemot vērā pēdējo 3 dienu pieredzi, ap 11:00 tam vajadzētu mainīties. Pēc 2h tiekam līdz Gorakshep 5100m, debesis joprojām ļoti nomākušās, lodžā padzeram tēju un nolemjam nogaidīt līdz 9:00, tad startēt maršrutā un cerēt, ka mākoņu sega pavērsies un redzēsim panorāmu, ko tik ilgi bijām gaidījuši. Kalapattars sniegā. Tādu vel nekad nebija izdevies redzēt! Bet šogad viss ir kā nekad :). Lai gan kapiens nav nekas sarežģīts, tomēr šoreiz tas arī nav viegls. Ar bažām vēroju, ka mākoņu sega negrib vērties vaļā. Vai tiešām mums šajā ceļojumā tik ļoti neveiksies un pat Everestu no Kalapattar neredzēsim !?! Bet nē!! Urā!!! Plkst 11:00 visi 5 esam virsotnē un notiek brīnums - mākoņu sega izklīst. Mēs esam apbalvoti par savu pacietību - Everests, Lodze, Nuptse, Lola, Pumori, Chance viss, viss ir redzams un pamatīgs! Esam liecinieki kā pār Kuhmbu ledāju, tieši kāpšanas maršrutā nokrīt pāris lavīnas. Izskatās, ka vienīgā Everesta ekspedīcija (Korejas) arī vācas prom no bāzes nometnes. Virsotnē apsveikumi, foto, prieki u.t.t. :) Lai arī šis nav mūsu plānotais mērķis ekspedīcijā, bet sajūta, ka neskatoties uz visām Himalaju neveiksmēm, esam uzvarētāji!!! Vēlāk seko ļoti garš nokāpiens līdz Periche 4200m. To sasniedzam jau 17:30. Kopā šodien piedzīvoti fantastiski skati, uzkāpts virsotnē, noieti vairāk kā 20km, veikti ļoti lieli augstuma metru kāpumi un kritumi, aukstums un karsta saule. Ceļā pavadītas 12h. Pilns komplekts ;) Rīt dodamies uz Tengboche.

Sešpadsmitā diena. /Piektdiena, 18.Oktobris/

Namaste. Šodien atkal saules panna! Izgājām no Dingboche, vēl no rīta sniegs stingrs, piesalis, var soļot pa tā sērsnu. Jau ap 10:00 sākas. Tiešām nezinu, cik grādi ir saulē, bet man liekas, virs + 30C noteikti + sniega atstarojums, riktīgi karsti. Sniegs kūst, kājas slīd :). Esam uz Everesta bāzes nometnes "lielceļa" - daudz grupu, taka sniegā šaura, kā bobsleja trase, samainīties pagrūti. Apkārt, protams, fantastiskie skati uz Ama Dablam, Nuptse, Pumori, Lobuche Peak. Kolosāli. Sajūta tāda, ka mēs ietu kārtīgu ziemas pārgājienu skaistā Ziemassvētku laikā: visapkārt pamatīgas, koši baltas sniega kupenas, bet soļojam īsajos kreklos un "cepamies ārā" no spilgtajiem saules stariem. Dodamies uz Labuche 4950m, te, kopš aizvakardienas ceļš iemīts un esot arī jau iemīta tālāk taka uz Kalapattar virsotni. Ap pusdienlaiku esam klāt. Te sakrājies ļoti daudz cilvēku, visas lodžas pārpildītas. Pateicoties Ceriņa manevriem un paziņām, tiekam labā lodžā. Šeit daudziem, kuri nupat uznākuši, diezgan smagi iet ar aklimatizāciju, mūsu grupai šādas problēmas vairs nav. Rīt plānojam garu dienu - paņemt pēdējo, ko šoreiz varam paņemt - Kalapattar 5550m un pamāt seicienus Evereatam un doties lejā uz Periche. Joprojām ceļš uz Everesta bāzes nometni esot zem sniega un pēdējās ekspedīcijas arī to pametušas. Edgars ir veiksmīgi nokļuvis Rīgā. Uldis un Velga izlido uz Rīgu rīt. Sveicieni visiem no sniegotajiem, karstajiem Himalajiem. ;)

Piecpadsmitā diena. /Ceturtdiena, 17.Oktobris/

Namaste! Šodien no rīta plkst 5:30 izgājām uz Chukkung Ri virsotni 5550m. Tā varētu būt kā mazs mierinājums un aizstājējs Island Peak, par kāpšanu kurā laikam ir jāaizmirst visu oktobri. No rīta izejot, laiks nedaudz nomācies. Sajūta tāda, ka ~5700m augstumā virs Himalajiem uzlikts biezs mākoņu vāks. Izgājam 5: Dace, Jānis, Agita, Tsering un es. Brienot pa sniegu, tikām lidz pirmajam nopietnajam strautam, kura šķērsošana bija nopietns pārbaudījums: diezgan dziļš un strauja ūdens ledus putra. Dace nolemj griezties atpakaļ. Pārējie stampājam sniegu, kurš no rīta ir piesalis, un iešana samērā viegla, patīkama. Aiz kāda stūra pazūd Jānis, kurš no mums atrāvies. Vēlāk, kad paliek gaišāks, pamanām, ka viņš aizbridis pa kāda atstātām nepareizām pēdām. Vēl pēc pusstundas esam atkal visi kopā. Pamazām aiz mākoņu vāka aust saule, redzam Island Peak bāzes nometnes vietu, Ama Dablam, Island Peak, Makalu, aprises. Paliek siltāks. Ap 9:00 esam sedlienē, kur sadalās kore, pa vienu var aiziet lidz Chukkung Ri, pa otru lidz mazajai virsotnei. Pamazām mākoņu vāks pašķiras un sāk cepināt saule. Uzēdam Limbažos pirkto Seno maizi, Lēdurgas gaļas produkciju, tēju, Ceriņam ļoti garšo ;). Pāris lieliskas fotogrāfijas un nolemjam, ka Agita ar Ceriņu ies uz mazo, bet mēs ar Jāni uz lielo virsotni. Gājiens, kāpšana pa kori ļoti skaista un iespaidīga. 10:15 esam Chukkung Ri virsotnē! Ura! 30min meditējam virsotnē, tad uzmanīgi laižamies lejā. Labi, ka esam tik ātri izgājuši, jo saule sāk nežēlīgi cepināt, turklāt spožā sniega efekts ir tāds, ka apdegam no zemes, respektīvi apdeg zods un deguna apakša :). Man vakarā deguna galam āda nost :). Chukkung nedaudz ievelkam elpu. Sakārtojam ekipējumu. Uztaisām nelielu tirdziņu, notirgojam Lobsangam mums nevajadzīgo ekipējumu. Iveta uzdāvina Lodžai savu aizvēsturisko leduscirtni, kas tagad smuki karāsies pie sienas kā eksponāts ;). Dodamies lejā uz Dingboche. Nolemjam rīt kāpt augšā uz Labuche. Uldis un Velga tikuši līdz Katmandu. Gaidīs iespēju lidot mājās. Edgars jau ir nokļuvis Rīgā. Jā, šis oktobris Nepalā ir īpašs ar kataklizmām. Diemžēl, dažas skārušas ari mūs, bet dzīve turpinās un mēs kāpjam tālāk ;) Sveicieni visiem.

Četrpadsmitā diena. /Trešdiena, 16.Oktobris/

Namaste. Šis rīts sākas ar lielu pārsteigumu - nelielu mīnusiņu un pilnīgi skaidrām debesīm! Kaut kas neticams! Atrodamies Ama Dablama pakājē, visapkārt vareni sniegi un skaidras debesis ar siltu saulīti. Tas vairoja optimismu, un, pēc brokastīm, devāmies nesteidzīgā pārgājienā uz Chukkung 4735m. Sniega sega ar katriem 100 augstuma metriem kļūst arvien dziļāka un dziļāka.  Saule šodien cepina nežēlīgi, sirreāls pasākums: iet pa 50cm dziļu sniega taku un cepināties saulē!  Sasniedzam Chukung ap 12:30. Pa ceļam sastapām vairākas grupas, kuras jau dodas lejā, jo Island Peak bāzes nometne nav sasniedzama. Sniegs 1,5m! Vēlak, jau uz vakara pusi, no bāzes nometnes atgriežas daži Lobsanga Sherpas darbinieki, kuri bija aizbridušies līdz nometnei, safotografējuši situāciju: visas teltis zem sniega, sabrukušas, sniegs slapjš, smags, loti dziļš. Secinājums viens - pat, ja saules intensitāte nemainīsies un laiks pieturēries stabils, tad maršruts uz IP virsotni būs nepieejams vēl vismaz nedēļu! Daudzas grupas jau vakar un šodien pamet Chukung. Mūsu sapnis par kāpšanu IP šoreiz ir nepiepildāms. Aprunājos ar lodžu īpašnieku Lobsangu - viņš saka, ka šādu sniegu oktobrī neviens neatceras. Pat ziemā šeit sniega nekad nav tik daudz, un, ja vispār ir, tad nekad nav tik dziļš, smags. Cilvēki dodas lejā no visām apkārtējām lodžām, jo šajā reģionā tuvākajā laikā virs 4300m nav ko darīt - ceļš uz Everesta bāzes nometni slēgts, kāpiens Kalapatar nav iespējams, pārejas šobrīd ļoti bīstamas, visi maina plānus un domā risinājumus. Mēs esam nolēmuši rīt no rīta uzkāpt blakus esošajā Chukkung Ri virsotnē, varbūt pat aiziet līdz Chukkung Tse virsotnei 5800m, jo, ja rīts būs jauks, maršruts nav bīstams, un mēs varēsim vismaz nedaudz izbaudīt apkārtējo panorāmu ar Lodze Shar, Lodze, Pumori, AmaDablam, Makalu un citiem milzeņiem. Tāpat saņemta ziāa no Ulda un Velgas, ka viņi ir ceļā uz Luklu un šovakar to sasniegs. Edgaram vajadzētu būt šovakar Stambulā ceļā uz Rīgu.

Trīspadsmitā diena. /Otrdiena, 15.Oktobris/

Namaste. Mūsu musonveidīgais ciklons nebeidzas. Visu nakti lija lietus. Neskatoties uz to, nolēmām doties augšā uz Dingboche. No rīta neturpināt kāpienu nolemj Uldis un Velga. Uldim liek sevi manīt kāda veca kaite ar elpošanu. Viņi dodas lejā uz Luklu, ja laiks uzlabosies, tad turpinās trekingu uz Jiri vel 6-7 dienas. Pārējie 9:30 pa lietu startējam tālāk, sākuma uz Pangboche, kur apmeklējam musu veco draugu lamu Geshe. Saņemam no viņa svētību un arī nopietnu norādījumu, ja sasnigs svaigs sniegs, nekāpt Island Peak. Unikāls cilvēks! No viņa staro labestība, gudrība, un svētums. Nākamie aiz mums nāk Ama Dablam ekspedīcija saņemt savu daļu svētības. Dodamies tālāk uz Dingboche. Visi strauti pilni, upes pilnas, no visām malām tek ūdens strautiņi, tie arī taku vietām ir pārvērtuši strautā. Neko tādu oktobrī neviens te nav pieredzējis! Pēkšņi ceļu šķērso sniega nogruvums. Kad tiekam lidz 4100m, lietus beidzas, tas paliek zemāk. Šobrīd nesnieg, bet sasnidzis vakarnakt ir pamatīgi. Dingboche sniegs ~30-40cm, Gorak Shep 1m, no Lobuches šodien neviens netiek lejā jo pagaidām nevar iztīrīt taku! Visi visur ir iestrēguši! Lodžas pilnas! Lidojumi Lukla-KTM nenotiek jau otro dienu! Visapkārt iestājusies arī liela enerģijas ekonomija, jo saules nav jau trešo dienu un akumulatori iet uz beigām. Taču lielu paniku apkārt nemana. Visi - gan vietējie, gan grupas- gaida pārmaiņas, visi cer, ka apstākļi uzlabosies. Ja apstākļi nepaliks sliktāki, rīt iesim uz Chukkung, jo pagaidām uz turieni varot tikt. Everesta bāzes nometni atceļam, mēģināsim likt visas kārtis uz Island Peak. Esam palikuši 5, visi jūtas apmierinoši. Sveicieni visiem! :)

Divpadsmitā diena. /Pirmdiena, 14.Oktobris/

Namaste. Pāri Himalajiem plosās ciklons! Un nevis vienkārši ciklons, bet pamatīga ciklona mala, kura epicentrs esot virs Deli. Tik liela nokrišņu intensitāte šajā gadalaikā nav piedzīvota visā novērojumu vēsturē. Tas viss nebūtu nekas, ja ciklons tieši neietekmētu mūsu plānus. Lietus bez mitas līst jau 36h, augšā snieg! Visu dienu nosēdējām lodžā! Piespiedu aklimatizācijas brīvdiena, bet vai aklimatizācija vairs nepieciešama???? Līdzīgus apstākļus sola vēl 10 dienas.... !! Vienīgā izklaide jaka steiks :)! Skatīsimies, ko nesīs rītdiena.

Vienpadsmitā diena. /Svētdiena, 13.Oktobris/

Namaste. Pēc vakardienas nelāgajiem "piedzīvojumiem" un lēmuma neiet pāreju Cho La, kāpām zemāk uz ciemu Phortse 3950m. Šodien laika apstākļi pilnīgi izmainījušies. No rīta vēl ciešami, viss nomācies, bet nav nokrišņu. Redzamība arī nekāda. Cho Oyu vietā tikai pamatīgs mākoņu kalns. Tas netraucē iet un šķērsojam ļoti iespaidīgo Nogozumba ledāju ar pamatīgiem akmens un ledus labirintiem. Pēc laiciņa sāk snigt slapjš sniegs, kurš kļūst arvien spēcīgāks. Ceļš lejup pa Dudh Koshi upes ieleju ir vienreizēji skaists ar savu rudens krāsu bagātību. Diemžēl traucē sniegs, kas pamazam pārvēršas kārtīgā lietū. Rezultātā nonākam Phortse tikai ap 15:30 pamatīgi izlijuši. Labi, ka lodžā esam praktiski vienīgie un ir iespēja pažāvēt drēbes. Vakarā simboliski atzīmējam Ivetas dzimšanas dienu. Augšā noteikti snieg, līdz ar ko, iespējams Cho La pāreju nemaz rīt nebūs iespējams šķērsot. Lietus nerimstas visu vakaru. Rītdienas plāni būs atkarīgi no laika apstākļiem, jo pagaidām izskatās, ka lietus  negrib mitēties.

Desmitā diena. /Sestdiena, 12.Oktobris/

Namaste. Šodien izgājām 4:00 uz Renjo pāreju. Bijām pirmie, kuri startēja un pirmie arī, kas sasniedza Renjo pāreju 5360m. Laika posmā no 9:00-10:00 visi bijām augšā. Šī ir viena no skaistākajām pārējām Everesta reģionā. Apsveikumi, skaisti skati uz Everestu, Nuptsi, Makalu, Lodzi utt. Vienreizēji skaistais Gokyo ezers. Laiks arī šoreiz mūs saudzē, tikai ēnas pusē pārejai neliels aukstuma mīnusiņš. Tiklīdz tikām pāri, tā atkal sāk sildīt saule. Lēnām sākam lejupceļu. Kurš ātrāk, kurš vēlāk, bet līdz 13:30 visi bijām Gokyo Resort lodžā. Diemžēl te sākas brīnumi ar veselības stāvokļiem. Pēkšņi slikti sajūtas Edgars, skats bēdīgs, ejam pie ārsta! Ārsta diagnoze: augstuma slimība - sākusies plaušu tūska. Tikai viena iespēja - lidojums uz Kamandu ar helikopteri. Pēc 40 min Edgars jau iepakots helikopterī. Vakarā sazvanāmies ar viņu,  ir jau Katmandu viesnīcā, jūtas labi, bet vēl nav aptvēris kas un kā. Tikmēr Gokyo jau nākamais klients gaida barokameras nosūtīšanu lejā. Paldies, Dievam, tas nav no mūsu grupas. Vakarā noturam apspriedi, un nolemju atkal mainīt plānus un rīt nokāpt zemāk 1000m, lai labāk aklimatizētos. Visi piekrīt. Redzēs ko nesīs rītdiena.

Devitā diena. /Piektdiena, 11.Oktobris/

Namaste. Laiks joprojām turās ļoti jauks. Saulei lecot,  pavēss +7C, bet, tikko ielejā iespīd saule, kļūst ļoti silts. Dodamies tālāk pa ieleju Tibetas virzienā. Uz Renjo pāreju dodas daudz mazāk trekeru, arī vietējo apmetnes te ir mazāk. Pārsvarā cilvēki sezonas laikā te audzē kartupeļus un nodarbojas ar lopkopību, bet jebkurā gadījumā praktiski visi iesaistīti tūristu apkalpošanā :) Apkārt pamazām izzūd krūmi, takas malā daudz brūklenes. Lungden sasniedzam ap 12:00. Pārsvarā visi jūtas apmierinoši, dažiem aklimatizācija norit smagāk, bet kopumā noskaņojums optimistisks, pirms rītdienas pirmā pārbaudījuma Renjo pārejas 5360m. Vakarā vēl pakāpjamies līdz ~4750m. Tad kopīgas vakariņas un apspriede. Rīt startēsim jau 4:00. Jūtams neliels satraukums, jo daži šādā augstumā būs pirmo reizi.

Astotā diena. /Ceturtdiena, 10.Oktobris/

Namaste, Šodien skaista un mierīga diena. Izgājām no Namche Bazar 8:00. Laiks skaists, saulains un silts jau no paša rīta. Neliels pārpratums ar Daci, kura paspēj noklīst jau Namches ieliņas, bet drīz vien satiekamies un bez īpašas steigas, par Budha Koshi upes ieleju sasniedzam Thame. Esam gājuši 3,5h, uzkāpusi 400m augstāk un paliksim te nakšņot. Vakarā uzejam vēl 150m augstāk līdz Thames budistu klosterim, kurš ir viens no vecākajiem reģionā ~400 gadu vecs. Ļoti skaisti, vakars arī mierīgs: ar skaistu saulrietu pār Tamserku, Kantengu, uc Himalaju virsotnēm. Lodža "Everest Summiter" 3800m, kurā esam apmetušies, pieder Apa Sherpa, tā ir arī viņa mājvieta, cilvēkam, kurš pabijis Everesta virsotē 21! reizi. Pēdējos ~10 gadus, ar katru nākamo Apas kāpienu tiek labots Ginesa rekords. Pēdējo, 21 reizi, Apa bija Everestā 2011. Gadā, par ko attiecīgi saņēma nākamo Ginesa rekorda sertifikātu. Thame ir arī ciems, no kura cēlies Tenzings Norgajs Sherpa, kurš kopā ar seru Edmundu Hilariju 60 gadus atpakaļ pirmie sasniedza Everesta virsotni. Tenzinga mājā pašlaik mitinās viņa radinieki. Pagaidām veiksmīgi izejam aklimatizāciju, bet nopietnākie pārbaudījumi vēl priekšā. Visiem sveicieni, visi jūtas pēc Himalaju mērauklām ļoti labi.

Septītā diena. /Trešdiena, 9.Oktobris/

Namaste, Šodien viss norisinājās pēc jaunās programmas. 7:45 izgājām no Monjo. Laiks jauks, tikai pavēss. Pēc stundas gājiena pa Dudh Koshi upes ieleju, ielejā iespīd saule un kļūst karsti. Šķērsojām vairākus trošu tiltus, viens no kuriem pavisam jauns, uzstādīts tikai mēnesi atpakaļ. Tūlīt ari pirmā tikšanās ar Everestu, Lodzi, Nuptsi, jo starp koku galotnēm, tālumā paverās varenās virsotnes. Tagad tikai augšā uz Namche Bazar (3440m). 11:30 esam klāt, neliela atpūta un jau dodamies aklimatizācijas izgājienā virs Namches lielos kalnus lūkoties. Sasniedzam 3880m skatu punktu, no kura paveras panorāma uz Everestu, Lodzi, Nuptsi, Tamserku, skaistuli Ama Dablam un neskaitāmām citām virsotnēm. Pamazam uzrodas mākoņi un kļūst pavēss, dodamies atpakaļ uz Namchi. Pa ceļam Namches gompā Tserings (mūsu vietējais pavadonis) notur pudžu (aizlūgumu) mūsu trekinga veiksmei. Kopumā visi jūtas labi. Rīt dodamies talāk pa Bhuda Koshi upes ieleju jau Renjo pārejas virzienā.

Sestā diena. /Otrdiena, 8.Oktobris/

Namaste. Šodien Himalaju dieviem apnika mūs mocīt un mākoņi virs Luklas tika izgaiņāti. Paldies viņiem par to! Amizantais lidojums noritēja pēc grafika un pilotiem veiksmīgi izdevās nosēdināt 20- vietīgo lidaparātu ar mūsu miesām un mantām Luklas lidostā! Pelnīti aplausi :) Ņemot vērā, ka esam iekavējušies par 3 dienām, nolēmām pagaidām nemainīt maršrutu, bet mainīt tempu, samazinot laiku atpūtai. Cerams, tas neatstās negatīvu iespaidu uz aklimatizāciju. Centīsimies būt maksimāli uzmanīgi. Šodien 4,5 h aizgājām līdz ciematam Monjo 2850m. Laiks ideāls, saulains, ar nelielām vēja brāzmām. Saulītē ap +25C. Visi jūtas lieliski. Rīt plānots sasniegt Namce Bazar, kā arī uzkāpt lidz 3900m augstajam skatu punktam aklimatizācijai.

Piektā diena. /Pirmdiena, 7.Oktobris/

Namaste. Tas jau sāk tracināt pat pašus pacietigākos! Ir pirmdienas vakars, bet mēs joprojām esam Katmandu! Šodien bija musu trešais mēģinājums pamest šo pilsētu un beidzot sākt Himalaju trekingu. Diemžēl ..... Lidojums bija paredzēts 11:30, laika apstākļi neko sliktu arī nesolīja, ar grūtībām iečekota visa bagāža, bet, kad pēc tradicionālo 5 stundu gaidīšanas, plkst 15:00, beidzot bijām izgājuši visas iečekošanās procedūras un bijām iesēdušies busiņā, kas pa lidlauku pieved pie trapa, šķita ka iekāpšanu jau nekas vairs netraucēs, tajā brīdī busiņā iekāpa izskatiga meitene Tara airlines formā un paziņoja, ka lidojums ATCELTS un citu lidojumu šodien vairs nebūs! Lukla ciet!!! Laime bija tik tuvu .... Sarugtinajums milzīgs. Atkal esam atpakal Tamele, viesnīca. Šodien no paredzētajiem 38 lidmašīnu reisiem aizlidoja 21. Mūsu bija plānots 24tais! Nekas cits neatliek kā atrast sevī optimismu un rit mēģināt 4 reizi, bet līdz ar to plānos ir jāveic korekcijas... laikam. Ar sveicieniem no Katmandu.

Ceturtā diena. /Svētdiena, 6.Oktobris/

Šodiena sākās ar cerību, ka viss nokārtosies un tiksim iekšā Himalajos. Laiks bija labs un lidojumi tika nodrošināti saskaņā ar grafiku. Taču liktenis lēma citādi. Te valda dīvaina kārtība lidojumu sadalē. Tie, kuri uz attiecīgo dienu bija rezervējuši biļetes, lido pirmie. Pārējie pēc tam! Mums biļetes bija rezervētas uz vakardienu, un tas, ka lidojumi netika veikti, nevienu neinteresē. Līdz ar ko nonīk;am lidosta 5h līdz laiks atkal samaitājās un lidojumi tika pārtraukti. Pēdējie lidmašīnu reisi jau gaisā tika pagriezti atpakaļ, un tie, kuri jau bija tik cerīgi izlidojuši uz Luklu, nosēdās atpakaļ Katmandu lidostā. Lukla nepieņēma arī šodien :( Vairāk kā 10 grupas ar nožēlu pameta lidostu, tai skaitā arī mēs. Nekas cits neatlika kā turpināt Katmandu apskati. Pabijām Pasupatinat templī, kur hinduisti veic kremēšanas rituālus. Apmeklējām Budanath stupu. Esam sākuši šo ceļojumu ne pārāk veiksmīgi. Atkal esam atgriezušies tajā pašā viesnīcā, lai rit mēģinātu no jauna tikt augšā. Ja rīt izdosies sasniegt Luklu, tad nekas nav zaudēts, būsim tikai iztērējuši rezerves dienas. Ja neizdosies, visticamāk mainīsim plānus un dosimies citā virzienā.

Trešā diena. /Sestdiena, 5.Oktobris/

Jā... laiks mūs nelutina. Šis rīts sākās ar labo ziņu, ka Ivetas soma ir atlidojusi un ar to viss ir kārtībā. Lai arī 7:00 no rīta jau līņāja, bija tomer cerība, ka laiks stabilizēsies un mēs spēsim aizlidot uz Luklu. Plkst. 9:00 jau sāka rasties pirmās bažas, ka aizdomīgi ilgi mākoņi neizklīst. Ap diviem dienā gaidīša kļuva jau pavisam mokoša un noskaidrojās, ka šodien visi lidojumi tiek attcelti. Gaidīšana beidzās un ir jāsāk mainīt plāni. Rezultāta vairs neko lielu neiespējam un izstaigājām visus Dubar square tempļus, redzējām parādoties logā Kumari, nedaudz pastaigājām pa Tameli. Diemžēl praktiski visu laiku līņāja lietus un uz ielām ir dubļi. Nekas neatliek kā gaidīt rītdienu un cerēt uz pārmaiņām, lai beidzot varētu nokļūt Luklā.

Otrā diena. /Piektdiena, 4.Oktobris/

Pirmā diena ir noslēgusies. Beidzot esam visi satikušies. Agita ielidoja ar 15 stundu nokavēšanos. Tagad vienīgā problēma uz rītdienu paliek Ivetas noklīdusī soma, kura jādabū rīt līdz 8:30, kad izlidojam uz Luklu. Šodien izstaigājām Swajambu templi, nedaudz paklīdam pa Tameli un ieturējam nacionālās vakariņas ar folk programmu Nepali Chuli restorānā. Visumā viss ir labi, tikai laikapstākļi varēja but labāki, jo līņā lietus un ir diezgan dubļains. Tādu pašu laiku sola arī rīt, bet vismaz šodien lidmašīnas uz Luklu lidoja un ceram, ka rīt būs tāpat. Katmandu nekas īpašs nav mainījies, tikai sakārtots ceļš no lidostas. Lai gan par sakārtotu to eiropiešu izpratnē nevar nosaukt :)

Pirmā diena. /Ceturtdiena, 3.Oktobris/





Šodien VIRSOTNES organizētā trekinga ekspedīcijas grupa devās uz Nepālas Himalajiem. Grupas sastāvā 8 dalībnieki (bildē no kreisās puses): Andris, Edgars, Iveta, Jānis, Dace, Velga, Uldis un Agita, kas pievienosies ekspedīciaji vēlāk. Programmā paredzēts - Nepālas dabas, sadzīves un budisma kultūras iepazīšana, pārgājiens līdz Everesta bāzes nometnei, aklimatizācijas kāpieni kanu pārejās virs 5000m, alpīnisma iemaņu apmācības un kāpšana ISLAND PEAK! Ekspedīcijas dalībnieki ir ar dažādu kalnu pieredzi, gan ar garu kāpšanas vēsturi, gan iesācēji, bet visi apņēmības pilni sasniegt Everesta Bāzes (5350m) nometni un uzkāpt Island Peak (6189m) virsotnē!

Sekosim līdz un turēsim īkšķus! :)