Lai nostiprinātu iemaņas leduskāpšanā, jau pagājušā gada rudenī nolēmām
doties uz leduskāpšanu Chamonix, Francijā. Datumi (janvāra beigas,
februāra sākums) tika izvēlēti, ņemot vērā pagājušā gada brauciena
pieredzi, kad jau janvārī Chamonix apkārtnē bija izveidojies labs ledus.
Diemžēl šī gada siltā ziema savu iespaidu atstāja arī Alpos. Vēl janvāra
sākumā sazinoties ar Francijas gidiem mēs tikām informēti, ka Alpos
ledus nav, un ja arī kādās no ielejām leduskritumi sāk veidoties, tad
tie patreiz vēl nav droši kāpšanai. Tā kā brauciens bija sen saplānots
un biļetes sagādātas, nolēmām braukt neatkarīgi no prognozēm, jo
pārliecība, ka jebkurā gadījumā spēsim sadarīt ko interesantu bija
visiem :).
Brīnumainā kārtā Chamonix mūs sagaidīja ja ne ar ledu, tad vismaz ar nedēļu iepriekš uzsnigušo sniegu. Arī laiks bija beidzot nostabilizējies ziemai cienīgās robežās – naktī Chamonix bija -10°C līdz -15°C grādi, dienā 0°C līdz -5°C grādi, savukārt ~3200 m augstumā dienā konstanti turējās -8°C līdz -10°C grādu robežās. Kopumā ar laika apstākļiem mums ļoti paveicās, visu nedēļu turējās saulains laiks un arī vējš pārāk nepūta. Toties pasākuma galvenais mērķis – ledus – joprojām nebija diezko jēdzīgs. Tik tikko uzsalt sākušo leduskritumu struktūra bija ļoti nedroša un kāpšana ar apakšējo drošināšanu diezgan riskanta.
Tomēr kaut ko treniņu nolūkos mēs paspējām sadarīt. Par to zemāk īss apraksts un neliela fotogalerija.
1. diena. Ierašanās Chanomix noīrētajos apartamentos viesnīcā Ciel & Logis un neliels aklimatizācijas trekings līdz leduskritumiem, kas atrodas Argentiere. Secinām, ka ledus tiešām nav drošs un jādomā alternatīvi varianti, kā pavadīt laiku. Navigators maršrutu izvēlē mums ir Māris, kas ceļas un iet gulēt ar maršrutu grāmatiņu. Vakarā ierodas Andris, kurš pateicoties pārspīlētajiem drošības noteikumiem gandrīz diennakti bija aizķēries Berlīnes lidostā. Noklausāmies "mīlestības" apliecinājumus vācu viesmīlīgajai tautai un visai Eiropas savienībai.
2. diena. Ar pirmo pacēlāju uzbraucam uz Grand Montets (3200 m) un aklimatizācijas nolūkos izejam AD I maršrutu Chevalier M (300 m). Maršruts ir salīdzinoši vienkāršs, ejam sasaitē, un nav nepieciešama arī papildus drošināšana. Sniega stāvums: ~40-45 %. Pēdējo virvi (klintis) laika taupīšanas nolūkos neejam, jo pieļaujam iespēju, ka varam nepaspēt uz pēdējo pacēlāju. Dulferējamies lejā un izbaudam saulaino pēcpusdienu, neaprakstāmi jauks laiks un skaisti skati visapkāt - nedaudz virs mums virsotnes Argentiere (3902m), La Verte (4121m)
3. diena. Tomēr saņemamies uz leduskāpšanu Argentiere, La Cremerie. Leduskritumi atrodas uz ziemeļu sienas kur saule tos neapspīd nevienu mirkli ar ko arī izskaidrojams viņu salīdzinoši lietojamis stāvoklis. Ar apakšējo drošināšanu divās sasaitēs pa vienkāršāko posmu uzkāpjam līdz leduskrituma augšai. Vēlāk izvēlamies skaistu, vertikālu leduskrituma posmu virves garumā un pāris stundas kāpjam ar augšējo drošināšanu. Ledus struktūra ir kļuvusi nedaudz labāka nekā pirmajā dienā, tomēr dažās vietās iecērtot leduscirtni diezgan nepatīkami noskan viss leduskritums.
4. diena. Iepriekš ievācot informāciju no gidiem un Chamonix alpīnisma inventāra veikalu pārdevējiem, kuri bieži vien ir labāk informēti par kāpšanas apstākļiem, nolemjam doties uz La tour Ronde. Virsotne atrodas ~ 2-3 h attālumā no Aguile D’Midi stacijas (3800m), uz kuru uzbraucam ar pacēlāju. Maršrutu plānojām veikt 1.5 dienās: 1. dienā tikt līdz nakšņošanas vietai – kalnu būdai, kas atrodas uz Fourche pārejas, bet 2. dienā izkāpt maršrutu un doties uz Midi staciju un, ja paspējam uz pēdējo pacēlāju, tad braukt lejā, vai arī nakšņot stacijā.
Dzīvē šis plāns realizējās pavisam savādāk: aptuveni vienos dienā uzbraucām uz Midi, un ar sniega kurpēm (izīrējām Cxamonix pa 6 EUR/dienā) sākām iet pa Geant ledāju līdz Fourche pārejai. Šis gājiens mums prasīja veselas 3 stundas!!! Rezultātā Pie Fourche pārejas nokļuvām ap pieciem pēcpusdienā. Diemžēl iepriekš nebijām precīzi noskaidrojuši, būdas atrašanās vietu (pirms pārejas to nevar redzēt), kā arī cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai līdz tai uzkāptu. Ja jau sākumā būtu novērtējuši, ka līdz būdai varam vienā dienā netikt, un arī to, ka atpakaļceļš nebūs viegls (precīzāk sakot, tas būs smags), būtu paņēmuši līdzi telti, jo laika apstākļi bija labi, lai nakšņotu teltī uz pārejas. Sapratām, ka ar smagajām somām līdz būdai pirms tumsas neuzkāpsim. Pieņēmām lēmumu iet atpakaļ uz Midi staciju. Gājiens atpakaļ bija ~5 fiziski grūtas stundas, jo lielākā gājiena daļa bija pret kalnu. Līdz Midi būdai bija jāuzkāpj ~600 augstuma metri. Kā neliela kompensācija mums bija fantastiski skaists saulriets Cirque Maudit ledājā un pilnmēness, kas izgaismoja apkārtējās virsotnes un mūsu ceļu ģluži kā dienā. Šie skati nedaudz remdēja sarūgtinājumu par pašu pieļautajām kļūdām un grūto kāpienu atpakaļ.
Pa ceļam uz naktsmītni tika nolemts nākošajā dienā kāpienu neturpināt un ņemt brīvu dienu. Jo šis astoņu stundu, praktiski nepārtraukts gājiens ar sniega kurpēm, bija pamatīgi izsmēlis mūsu spēkus. Nakšņošana Midi siltajās labierīcības latviešiem nav sveša – tur tiešām ir ļoti silti un omulīgi. Kopā ar mums stacijā nakti pārlaida vēl apmēram 15 dažādu valstu alpīnisti.
5. diena – atpūtas diena. Plānojām pakāpt uz mākslīgās klinšu sienas Chamonix sporta centrā, tomēr neizskaidrojamu apstākļu dēļ zāle bija slēgta. Rezulltātā izmantojām iespēju izpeldēties baseinā, ieiet pirtī pašļukāt pa ūdens trubu. Vakarā neliela "rozā" vīna degustācija kuras laikā tiek kalti jauni plāni un pārspriesta alpīnisma attīstība Latvijā :)
6. diena. Normunds ar Māri nolemj izkāpt kādu sarežģītāku maršrutu, jo pēc iepriekšējo dienu nosacītās neveiksmes sāk pietrūkt sportiskā asuma. Abi ar pirmo pacēlāju uzbrauc uz Grand Montets (3200 m) un iziet AD II maršrutu uz Ponte De Gigord (400 m).
Pēdējā virve netika kāpta – klintis bija pārāk sarežģītas, lai tajās paspētu uzkāpt līdz pacēlāja darba beigām. Arī divas citas sasaites, kuras kāpa šo maršrutu, klintis neizkāpa, bet dulferējas lejā. Lejā tikšanai bija jāizmanto 8 dulferi.
Pēdējo pacēlāju Māris un Normunds “noķēra” ar lielu skriešanu (ja to ~3200 m augstumā var nosaukt par skriešanu :)) pretējā gadījumā dažas stundas lejā kāpiena ar kājām būtu garantētas.
Arnis ar Andri šo pavadīja kāpjot pa leduskritumu Argentiere, La Cremerie. Ledus šodien bija kļuvis pavisam mīksts un kārtīgāk iecērtoties ar cirtni varēja izsist pamatīgus caurumus no kuriem uz galvas sāk gāzties ūdens. Taču šeit tika izmēģināti praksē daži dzirdēti, bet vēl nelietoti elementi, piemēram abalakova mezgls stacijā.
7. diena. Leduskāpšana Argentiere, La Cremerie. Divās sasitēs ar apakšējo drošināšanu pa vienkāršāko posmu uzkāpjam līdz leduskrituma augšai. Normunds ar Arni pāris stundas kāpj ar augšējo drošināšanu pa vertikālu leduskrituma posmu.
Andris ar Māri netālu ar apakšējo drošināšanu izkāpj maršrutu Moby Dick, 5 virves. Šis maršruts prasa nepilnas 5 stundas.
Apkopojām nelielus secinājumus - varbūt var kādam noderēt:
1) ziemas alpīnismā jāņem vērā, ka dienas ir īsas. Vairāk jāizmanto nakšņošana būdās un/vai teltī - tādā veidā var izkāpt vairāk maršrutus, kā arī tiek ieekonomēti līdzekļi, kas nepieciešami pacēlājam (25-35 EUR par reizi);
2) jāpiedomā pie pareiza ekipējuma izvēles:
apavi: (vietējie maršrutos pamatā kāpj dubultajos zābakos) un arī cimdu iegādes. Leduskāpšanā dubultie zābaki nav īpaši nepieciešami (protams, atkarīgs no laika apstākļiem, leduskrituma atrašanās vietas u.tml.);
cimdi: rekomendējams tiem būt vairākiem, t.sk. obligāti siltiem dūraiņiem.
apģērbs: dūnu vai cita veida siltās jakas (piemēram, ar Primaloft pildījumu) un/vai vestes ļoti rekomendējamas – tas kļūst īpaši svarīgi liela vēja apstākļos, kā arī, ja pastāv iespēja maršrutā “ieberzties” uz ilgāku laiku;
4) ziemā Alpos, lai tiktu līdz maršrutam, jācenšas vairāk izmantot slēpes - var ātrāk nokļūt pie maršruta, kā arī dažos gadījumos var noslēpot līdz lejai. Piemēram, ejot uz La tour Ronde, līdz Geant ledājam mēs būtu aizslēpojuši ~6-8 minūtēs. Ar sniega kurpēm tas prasīja vairāk kā stundu;
5) pat no liela un it kā droša attāluma neaizraujaties ar dažādu dabas parādību, piemēram, akmeņu nogruvuma vērošanu – akmeņi reizēm pārvietojas milzīgā ātrumā :)
6) pārvadājot avio bagāžā leduscirtņus un citu alpīnisma inventāru ir viegli iedzīvoties nepatīkamos pārsteigumos. Rekomendējam pie "chek-in" nogaidīt un pārliecināties vai tiešām Jūsu bagāža ir šķērsojusi visas iespējamās drošības dienestu pārbaudes un sekmīgi turpina ceļu uz laineri. Pieredze liecina - lidmašīnas lido stingri pēc saraksta un reizēm pasažieri augstāk minētā iemesla dēļ paliek ārpus borta…:)
Kāpēji: Māris Rozenblats, Arnis Mednis, Normunds Patmalnieks, Andris Balodis
Brīnumainā kārtā Chamonix mūs sagaidīja ja ne ar ledu, tad vismaz ar nedēļu iepriekš uzsnigušo sniegu. Arī laiks bija beidzot nostabilizējies ziemai cienīgās robežās – naktī Chamonix bija -10°C līdz -15°C grādi, dienā 0°C līdz -5°C grādi, savukārt ~3200 m augstumā dienā konstanti turējās -8°C līdz -10°C grādu robežās. Kopumā ar laika apstākļiem mums ļoti paveicās, visu nedēļu turējās saulains laiks un arī vējš pārāk nepūta. Toties pasākuma galvenais mērķis – ledus – joprojām nebija diezko jēdzīgs. Tik tikko uzsalt sākušo leduskritumu struktūra bija ļoti nedroša un kāpšana ar apakšējo drošināšanu diezgan riskanta.
Tomēr kaut ko treniņu nolūkos mēs paspējām sadarīt. Par to zemāk īss apraksts un neliela fotogalerija.
1. diena. Ierašanās Chanomix noīrētajos apartamentos viesnīcā Ciel & Logis un neliels aklimatizācijas trekings līdz leduskritumiem, kas atrodas Argentiere. Secinām, ka ledus tiešām nav drošs un jādomā alternatīvi varianti, kā pavadīt laiku. Navigators maršrutu izvēlē mums ir Māris, kas ceļas un iet gulēt ar maršrutu grāmatiņu. Vakarā ierodas Andris, kurš pateicoties pārspīlētajiem drošības noteikumiem gandrīz diennakti bija aizķēries Berlīnes lidostā. Noklausāmies "mīlestības" apliecinājumus vācu viesmīlīgajai tautai un visai Eiropas savienībai.
2. diena. Ar pirmo pacēlāju uzbraucam uz Grand Montets (3200 m) un aklimatizācijas nolūkos izejam AD I maršrutu Chevalier M (300 m). Maršruts ir salīdzinoši vienkāršs, ejam sasaitē, un nav nepieciešama arī papildus drošināšana. Sniega stāvums: ~40-45 %. Pēdējo virvi (klintis) laika taupīšanas nolūkos neejam, jo pieļaujam iespēju, ka varam nepaspēt uz pēdējo pacēlāju. Dulferējamies lejā un izbaudam saulaino pēcpusdienu, neaprakstāmi jauks laiks un skaisti skati visapkāt - nedaudz virs mums virsotnes Argentiere (3902m), La Verte (4121m)
3. diena. Tomēr saņemamies uz leduskāpšanu Argentiere, La Cremerie. Leduskritumi atrodas uz ziemeļu sienas kur saule tos neapspīd nevienu mirkli ar ko arī izskaidrojams viņu salīdzinoši lietojamis stāvoklis. Ar apakšējo drošināšanu divās sasaitēs pa vienkāršāko posmu uzkāpjam līdz leduskrituma augšai. Vēlāk izvēlamies skaistu, vertikālu leduskrituma posmu virves garumā un pāris stundas kāpjam ar augšējo drošināšanu. Ledus struktūra ir kļuvusi nedaudz labāka nekā pirmajā dienā, tomēr dažās vietās iecērtot leduscirtni diezgan nepatīkami noskan viss leduskritums.
4. diena. Iepriekš ievācot informāciju no gidiem un Chamonix alpīnisma inventāra veikalu pārdevējiem, kuri bieži vien ir labāk informēti par kāpšanas apstākļiem, nolemjam doties uz La tour Ronde. Virsotne atrodas ~ 2-3 h attālumā no Aguile D’Midi stacijas (3800m), uz kuru uzbraucam ar pacēlāju. Maršrutu plānojām veikt 1.5 dienās: 1. dienā tikt līdz nakšņošanas vietai – kalnu būdai, kas atrodas uz Fourche pārejas, bet 2. dienā izkāpt maršrutu un doties uz Midi staciju un, ja paspējam uz pēdējo pacēlāju, tad braukt lejā, vai arī nakšņot stacijā.
Dzīvē šis plāns realizējās pavisam savādāk: aptuveni vienos dienā uzbraucām uz Midi, un ar sniega kurpēm (izīrējām Cxamonix pa 6 EUR/dienā) sākām iet pa Geant ledāju līdz Fourche pārejai. Šis gājiens mums prasīja veselas 3 stundas!!! Rezultātā Pie Fourche pārejas nokļuvām ap pieciem pēcpusdienā. Diemžēl iepriekš nebijām precīzi noskaidrojuši, būdas atrašanās vietu (pirms pārejas to nevar redzēt), kā arī cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai līdz tai uzkāptu. Ja jau sākumā būtu novērtējuši, ka līdz būdai varam vienā dienā netikt, un arī to, ka atpakaļceļš nebūs viegls (precīzāk sakot, tas būs smags), būtu paņēmuši līdzi telti, jo laika apstākļi bija labi, lai nakšņotu teltī uz pārejas. Sapratām, ka ar smagajām somām līdz būdai pirms tumsas neuzkāpsim. Pieņēmām lēmumu iet atpakaļ uz Midi staciju. Gājiens atpakaļ bija ~5 fiziski grūtas stundas, jo lielākā gājiena daļa bija pret kalnu. Līdz Midi būdai bija jāuzkāpj ~600 augstuma metri. Kā neliela kompensācija mums bija fantastiski skaists saulriets Cirque Maudit ledājā un pilnmēness, kas izgaismoja apkārtējās virsotnes un mūsu ceļu ģluži kā dienā. Šie skati nedaudz remdēja sarūgtinājumu par pašu pieļautajām kļūdām un grūto kāpienu atpakaļ.
Pa ceļam uz naktsmītni tika nolemts nākošajā dienā kāpienu neturpināt un ņemt brīvu dienu. Jo šis astoņu stundu, praktiski nepārtraukts gājiens ar sniega kurpēm, bija pamatīgi izsmēlis mūsu spēkus. Nakšņošana Midi siltajās labierīcības latviešiem nav sveša – tur tiešām ir ļoti silti un omulīgi. Kopā ar mums stacijā nakti pārlaida vēl apmēram 15 dažādu valstu alpīnisti.
5. diena – atpūtas diena. Plānojām pakāpt uz mākslīgās klinšu sienas Chamonix sporta centrā, tomēr neizskaidrojamu apstākļu dēļ zāle bija slēgta. Rezulltātā izmantojām iespēju izpeldēties baseinā, ieiet pirtī pašļukāt pa ūdens trubu. Vakarā neliela "rozā" vīna degustācija kuras laikā tiek kalti jauni plāni un pārspriesta alpīnisma attīstība Latvijā :)
6. diena. Normunds ar Māri nolemj izkāpt kādu sarežģītāku maršrutu, jo pēc iepriekšējo dienu nosacītās neveiksmes sāk pietrūkt sportiskā asuma. Abi ar pirmo pacēlāju uzbrauc uz Grand Montets (3200 m) un iziet AD II maršrutu uz Ponte De Gigord (400 m).
Pēdējā virve netika kāpta – klintis bija pārāk sarežģītas, lai tajās paspētu uzkāpt līdz pacēlāja darba beigām. Arī divas citas sasaites, kuras kāpa šo maršrutu, klintis neizkāpa, bet dulferējas lejā. Lejā tikšanai bija jāizmanto 8 dulferi.
Pēdējo pacēlāju Māris un Normunds “noķēra” ar lielu skriešanu (ja to ~3200 m augstumā var nosaukt par skriešanu :)) pretējā gadījumā dažas stundas lejā kāpiena ar kājām būtu garantētas.
Arnis ar Andri šo pavadīja kāpjot pa leduskritumu Argentiere, La Cremerie. Ledus šodien bija kļuvis pavisam mīksts un kārtīgāk iecērtoties ar cirtni varēja izsist pamatīgus caurumus no kuriem uz galvas sāk gāzties ūdens. Taču šeit tika izmēģināti praksē daži dzirdēti, bet vēl nelietoti elementi, piemēram abalakova mezgls stacijā.
7. diena. Leduskāpšana Argentiere, La Cremerie. Divās sasitēs ar apakšējo drošināšanu pa vienkāršāko posmu uzkāpjam līdz leduskrituma augšai. Normunds ar Arni pāris stundas kāpj ar augšējo drošināšanu pa vertikālu leduskrituma posmu.
Andris ar Māri netālu ar apakšējo drošināšanu izkāpj maršrutu Moby Dick, 5 virves. Šis maršruts prasa nepilnas 5 stundas.
Apkopojām nelielus secinājumus - varbūt var kādam noderēt:
1) ziemas alpīnismā jāņem vērā, ka dienas ir īsas. Vairāk jāizmanto nakšņošana būdās un/vai teltī - tādā veidā var izkāpt vairāk maršrutus, kā arī tiek ieekonomēti līdzekļi, kas nepieciešami pacēlājam (25-35 EUR par reizi);
2) jāpiedomā pie pareiza ekipējuma izvēles:
apavi: (vietējie maršrutos pamatā kāpj dubultajos zābakos) un arī cimdu iegādes. Leduskāpšanā dubultie zābaki nav īpaši nepieciešami (protams, atkarīgs no laika apstākļiem, leduskrituma atrašanās vietas u.tml.);
cimdi: rekomendējams tiem būt vairākiem, t.sk. obligāti siltiem dūraiņiem.
apģērbs: dūnu vai cita veida siltās jakas (piemēram, ar Primaloft pildījumu) un/vai vestes ļoti rekomendējamas – tas kļūst īpaši svarīgi liela vēja apstākļos, kā arī, ja pastāv iespēja maršrutā “ieberzties” uz ilgāku laiku;
4) ziemā Alpos, lai tiktu līdz maršrutam, jācenšas vairāk izmantot slēpes - var ātrāk nokļūt pie maršruta, kā arī dažos gadījumos var noslēpot līdz lejai. Piemēram, ejot uz La tour Ronde, līdz Geant ledājam mēs būtu aizslēpojuši ~6-8 minūtēs. Ar sniega kurpēm tas prasīja vairāk kā stundu;
5) pat no liela un it kā droša attāluma neaizraujaties ar dažādu dabas parādību, piemēram, akmeņu nogruvuma vērošanu – akmeņi reizēm pārvietojas milzīgā ātrumā :)
6) pārvadājot avio bagāžā leduscirtņus un citu alpīnisma inventāru ir viegli iedzīvoties nepatīkamos pārsteigumos. Rekomendējam pie "chek-in" nogaidīt un pārliecināties vai tiešām Jūsu bagāža ir šķērsojusi visas iespējamās drošības dienestu pārbaudes un sekmīgi turpina ceļu uz laineri. Pieredze liecina - lidmašīnas lido stingri pēc saraksta un reizēm pasažieri augstāk minētā iemesla dēļ paliek ārpus borta…:)
Kāpēji: Māris Rozenblats, Arnis Mednis, Normunds Patmalnieks, Andris Balodis
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru